Daugavpils komanda lieliski nostartē Latvijas 3. Olimpiādē

09.07.2012
No 6. līdz 8. jūlijam Liepājā norisinājās Latvijas 3. Olimpiāde, kurā sekmīgi nostartēja Daugavpils sportisti. Kopsummā tika iegūta 51 medaļa, kas deva trešo vietu pilsētu kopvērtējumā.



Latvijas 3. Olimpiāde nedēļas nogalē pirmo reizi norisinājās Liepājā (atsevišķi sporta veidi norisinājās arī citās pilsētās). Savus sportistus šīm sacensībām deleģēja vairāk nekā 100 komandas un to kopējais skaits sasniedza teju četrus tūkstošus.

Sacensības norisinājās visos 26 olimpiskajos sporta veidos. Daugavpils delegācija tika pārstāvēta futbolā, volejbolā, tenisā, paukošanā, grieķu-romiešu cīņā, brīvajā cīņā, triatlonā, boksā, taekvondo, džudo, vieglatlētikā, šaušanā, svarcelšanā, peldēšanā un airēšanā. Kopējais dalībnieku skaits pārsniedza pusotru simtu.

Komandu sporta veidos tuvu zelta medaļām bija volejbolisti, tomēr izšķirošajā spēlē tika zaudēts Rīgas vienībai, kuras sastāvā spēlēja vairāki Latvijas izlases pārstāvji. Beigās vīriešiem otrā vieta, bet dāmu volejbola komanda izcīnīja trešo vietu.

Individuālajā vērtējumā Daugavpils ieguva 19 zelta medaļas. Par absolūto čempionu zelta medaļu iegūšanā kļuva peldētājs Pāvels Vilcāns – četras uzvaras. Pāvels izrādījās labākais 100 metru tauriņstilā, 200 un 400 metru kompleksajos peldējumos, kā arī 100 metru peldējumā uz muguras.

Divas uzvaras vieglatlētam Dmitrijam Jurkevičam, kurš bija ātrākais 800 un 1500 metru skrējienos. Valērija Linkeviča 800 metru skrējienā sievietēm uzvarēja, bet 1500 metros viņa bija otrā.

Lieliski nostartēja mūsu svarcēlāji, kuri ne tikai ieguva zelta medaļas, bet arī laboja Latvijas rekordus. Latvijas pieaugušo rekordu raušanā laboja talantīgais Artjoms Žerebkovs, bet Vadimam Sļesarevam Latvijas junioru rekordi divcīņas summā, kā arī grūšanā un raušanā.

Divas zelta medaļas Daugavpils ieguva boksā, tāpat arī paukošanā, savukārt pa vienai zelta medaļai grieķu-romiešu cīņā, brīvajā cīņā un šaušanā.

Kopvērtējumā Daugavpils ieguva 19 zelta, 12 subraba un 20 bronzas godalgas. Vairāk par mūsu iegūto 51 medaļu iespēja vien Rīga, taču lielajā kopvērtējumā mums trešā vieta, jo Liepājai bija vairāk zelta medaļu.


Pilnais medaļnieku saraksts:

Zelts: 19
Deniss Lecks (55 kg- grieķu-romiešu cīņa)
Pāvels Vilcāns – 4 zelti (100 metri uz muguras, 400 metru komplekss, 200 metru komplekss, 100 metru tauriņstils)
Karalina Tjapko – 48 kg brīvā cīņa
Dmitrijs Jurkevičs – 1500 metru skrējiens un 800 metru skrējiens
Dmitrijs Žerebkovs – svarcelšana (56 kg)
Artjoms Žerebkovs – svarcelšana (62kg) – Latvijas rekords raušanā
Vadims Sļesarevs – svarcelšana (77kg) – Latvijas junioru rekords grūšanā, raušanā un summā
Nikolajs Kņaževs – svarcelšana (85 kg)
Vadims Daraškevičs – šaušana
Aleksandra Smetaņina – paukošana
Genādijs Gusevs – paukošana
Farhads Artikovs – bokss (līdz 52 kg)
Dmitrijs Zaharovs – bokss (49 kg)
Valērija Linkeviča – 800 metru skrējiens
Vadims Kaževņikovs – svarcelšana (līdz 94 kg)




Sudrabs: 12
Mihails Ņikitins – grieķu romiešu cīņa (84 kg)
Aleksandrs Safonovs – grieķu-romiešu cīņa (96kg)
Maksims Fetisovs –grieķu-romiešu cīņa (120 kg)
Valērija Linkeviča – 1500 metru skrējiens
Airēšanas četrinieks (Lavrenovs/Pupels/Gorins/Juhņevičs)
Valērijs Kņaževs – svarcelšana (77kg)
Irīna Petrova – brīvā cīņa (63kg)
Anastasija Oprisņaka – brīvā cīņa (72 kg)
Artūrs Markovs – paukošana
Imants Lagodskis – brīvā cīņa (96kg)
Vīriešu volejbola komanda
Maksims Tkačovs – trīssoļlēkšana




Bronza: 20
Romāns Sinkevičs – grieķu-romiešu cīņa (66kg)
Valentīns Bebris – grieķu-romiešu cīņa (96kg)
Artjoms Grigorjevs – šaušana
Pāvels Fedotovs – bokss
Andrejs Semjonovs – bokss
Artūrs Karmazins – bokss
Ņikita Lemjakins – bokss
Evards Salna – taekvondo
Aleksandrs Nuždins – taekvondo
Elizabete Stašāne – taekvondo
Iļja Tarasovs (74 kg)
Sieviešu volejbola komanda
Roberts Naglis - trīssoļlēkšana
Viktors Cunskis – svarcelšana (līdz 94 kg)
Ivans Koževņikovs – svarcelšana (līdz 105 kg)
Ivans Kolosovs – brīvā cīņa (līdz 60 kg)
Artjoms Iļins – brīvā cīņa (līdz 66 kg)
Jurijs Sjaņita – paukošana
Ksenija Kuldašova – paukošana
Aleksandra Jancēviča – paukošana